Ar simbolu “Radīts, lai apēstu. Izmesta pārtika ir zemē nosviesta nauda.” aicina iedzīvotājus aizdomāties par pārtikas atkritumu radīšanas paradumiem.

Biedrība “Zero Waste Latvija” izstrādājusi simbolu pārtikas produktiem „Radīts, lai apēstu” ar saukli “Izmesta pārtika ir zemē nosviesta nauda”, kas apliecinās, ka produkta ražotāji ir spēruši soļus saražotās pārtikas atlikumu mazināšanai. Pirmais simbols tika pasniegts AS „Hanzas Maiznīcas”, kas jau vairākus gadus mērķtiecīgi ieviesusi izmaiņas uzņēmumā, lai mazinātu pārtikas pārpalikumus ražošanas procesā.

AS “Hanzas Maiznīcas” veiktais paradumu pētījums ģimenēs ļauj secināt, ka katrs ceturtais produkts, kas nonāk atkritumos, ir dārzeņi un augļi (24%). Vienu piektdaļu veido pagatavots ēdiens no dažādiem pārtikas produktiem (20%), tam seko piena produkti (16%), graudaugu izstrādājumi (11%), gaļas izstrādājumi un zivis (9%). Pētījumā piedalījās 100 Latvijas ģimenes, kas nedēļu dienasgrāmatā uzskaitīja izmestos pārtikas produktus.

Laura Treimane, biedrības “Zero Waste Latvija” valdes priekšsēdētāja: “Neskatoties uz to, ka sabiedrībā joprojām pastāv uzskats, ka pārtiku izmest nav labi, Latvijā tāpat kā citur pasaulē pārtikas izšķērdēšana ir nopietna problēma – aptuveni 1/3 no produktiem, kas tiek ražoti lietošanai pārtikā, tiek zaudēti vai izsviesti. Liela loma pārtikas atkritumu mazināšanā ir tieši mājsaimniecībām, jo tās ir atbildīgas par 53% no visas izšķērdētās pārtikas. Ar šo iniciatīvu mēs vēršam sabiedrības un ražotāju uzmanību pārtikas izšķērdēšanas problemātikai, aicinot pret pārtiku attiekties atbildīgāk. Viens no instrumentiem, kā vēlamies likt sabiedrībai aizdomāties, ir mūsu izstrādātais simbols. Tas, novietots uz pārtikas produktu iepakojumiem, turpmāk liks atgādināt, ka produkts ir radīts, lai to apēstu, un pārtikas izmešana ir burtiski zemē nosviesta nauda.”

AS “Hanzas Maiznīca” ir pirmais ražotājs, kam biedrība piešķir lietošanā šo zīmi. Vienlaikus biedrība aicina arī citus pārtikas ražotājus pievienoties šai iniciatīvai, tādā veidā uzrunājot sabiedrību un ražotājus pret pārtiku izturēties atbildīgāk un pārdomātāk plānot maltītes.

Uģis Mihņevičs, AS “Hanzas Maiznīcas” vadītājs un valdes loceklis: “Maize ir produkts ar īsu realizācijas termiņu. Tāpēc jau vairākus gadus mērķtiecīgi strādājam pie “food waste” jeb pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas programmas. No vienas puses izglītojam pircējus par atbilstošu produkcijas uzglabāšanu un nepieciešamo produkcijas daudzuma izvēli, un jau tagad arvien vairāk piedāvājam produktus mazākos izmēros. Pēdējos gados pieaudzis  pieprasījums pēc porcijmaizēm, mazākiem iepakojumiem, piemēram, kukuļu pusītēm, kas nozīmē, ka iedzīvotāji iepērkas atbilstoši savām iespējām to patērēt. No otras puses esam efektivizējuši un standartizējuši  ražošanas procesus, kā arī regulāri veicam darbinieku apmācības, veicam padziļinātu kvalitātes datu apkopošanu un analīzi, lai ražotu gatavo produkciju ar pēc iespējas mazāku maizes brāķu atlikumu.  Savukārt nerealizēto maizi ziedojam  labdarības organizācijām, bet brāķi vai pārpalikumus zvēru barošanai vai bio gāzes ražošanai.”

Māris Olte, iniciatīvas viens no vēstnešiem, atzīst, ka arī viņa ģimenē dzīvot bez pārtikas atlikumiem būtu liels izaicinājums, bet katrā ziņā paradumi tiek veidoti tā, lai produktiem dotu otru dzīvi un tos racionāli izmantotu. Viņš norāda, ka senčiem pārtika bija svēta lieta un nebija iedomājama tā izmešana. Arī mūsdienās pārtikas visa apēšana būtu cieņa pret dabu un tiem, kas to audzējuši un pārstrādājuši gala produktos.

Biedrība “Zero Waste Latvija” par zīmes pasniegšanas vietu izvēlējās pirmo “zero waste” koncepta kafejnīcu Rīgā “Cafe M” Krišjāņa Barona ielā, kas tika atklāta martā. Tās viena no izveidotājām Ulla Milbreta pastāstīja, ka viņai un viņas vīram francūzim Johann Saffray ir svarīgi dzīvot saskaņā ar cieņu pret dabu un tās dotajiem resursiem. Iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā viņi atveduši uz Latviju un to iedzīvinājuši kafejnīcā, kur caur gardas, īpašos apstākļos pagatavotas kafijas baudīšanu stāsta par videi draudzīgāku dzīvesveidu un dzīvi bez atkritumiem.

Biedrība “Zaļā brīvība” atbalsta uzsākto iniciatīvu. Tās pārstāve Zane Gailīte norāda, ka, izniekojot pārtiku, mēs izniekojam arī tās ražošanai patērētos resursus : zemi, ūdeni, enerģiju, kā arī ieguldīto darbu. Tādēļ īpaši svarīgi pret pārtiku izturēties ar cieņu un novērst tās nokļūšanu atkritumos. Latvijā sperti pirmie soļi šajā virzienā – nevalstiskās organizācijas par tēmu informē sabiedrību, tāpat no šā gada 1. jūlija pēc „ieteicams līdz” termiņa beigām būs atļauta noteiktu produktu ziedošana labdarībai. Tomēr kopumā vēl garš ceļš ejams. Varam iedvesmoties no ārzemju praksēm. Piemēram, Francijā pret pārtikas izšķērdību vērsts īpašs likums, uzturā derīgu produktu ziedošana labdarībai ir obligāta, ēdināšanā iesaistītajiem tiek rīkotas pieredzes apmaiņas un tehniskās sadarbības grupas, skolās plaši izvērš kampaņas pārtikas atkritumu mazināšanai.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību būtiskai pārtikas izšķērdēšanas problēmai, biedrība “Zero Waste Latvija” ir uzsākusi iniciatīvu, ar kuru vēlas aicināt sabiedrību un ražotājus spert nozīmīgus soļus un aizdomāties par saviem pārtikas atkritumu radīšanas paradumiem, izglītojot, ka pārtika radīta patērēšanai, un tās izšķērdēšana ir pielīdzināma zemē nosviestai naudai.

#RadītsLaiApēstu #PārpalikumsNavTikums #ZeroWasteLatvija#HanzasMaiznicas