Tā pat kā rupjmaize ir latviešu tautas nacionālais ēdiens, kas iekļauts UNESCO mantojuma sarakstā kā unikāla tradīcija,tā arī rudzu audzēšanai Latvijā ir saglabājušās senas tradīcijas, ko ir jāsaglabā un jānodod nākamajām paaudzēm, tāpēc par godu Latvijas simtgadei AS “Hanzas Maiznīcas” 10.novembrī rīkoja diskusiju par rudzu audzēšanu un rupjmaizes ēšanas tradīcijām mūsu valstī, uzsvaru liekot uz tās nākotnes saglabāšanu un perspektīvām. Uz diskusiju tika aicināti eksperti, kas varēja sniegt savu viedokli, sākot ar rudzu audzēšanu un beidzot ar gatavu produktu.
Plašākā diskusijā tika apspriests, vai varam Latviju uzskatīt par nosacītu rudzu lielvalsti un kā mēs rudzu audzēšanā izskatāmies uz citu valstu un reģionu fona, akcentētas, kādas ir mūsu rudzu audzēšanas tradīcijas, kas atšķir mūs no citām valstīm, rosinātas idejas, kā tās saglabāt un vairāk attīstīt. Tika izsvērtas problēmsituācijas, kas šobrīd traucē audzēt vairāk rudzus un definēti, kādi ir rudzu audzēšanas izaicinājumi. Nozares eksperti diskutēja, kāda patiesībā ir Latvijā pieejamā rupjmaize un ar ko tā ir atšķirīga. Nozares speciālisti sprieda par iedzīvotāju mainīgajiem garšas paradumiem, rupjmaizes lomu tagad un nākotnē, tās integrāciju kā veselīga dzīvesveida sastāvdaļu. Diskusijas noslēgumā tika sniegti ieteikumi, lai saglabātu un vēl vairāk izkoptu rudzu audzēšanas tradīcijas Latvijā.
AS “Hanzas Maiznīcas” komercdirektors un valdes loceklis Uģis Mihņevičs uzsver, ka rudzi ir Latvijas lepnums, lai gan rudzu audzēšanas un ēšanas tradīcijas mainās, tomēr nevar pieļaut iespēju, ka nākotnē rudzus Latvijā vairs neaudzē, tāpēc ir jāsaglabā un jāizkopj rupjmaizes ēšanas tradīcijas, jāieinteresē zemniekus rudzu audzēšanā, tādā veidā sekmējot rudzu maizes patēriņu Latvijā un iespējas piedāvāt arvien daudzveidīgāku rudzu maizes klāstu patērētājiem pievilcīgākā formātā!
Papildus informācija pieejama:
http://lat.vesti.lv/news/28482
